Šodien Parlaments pieņēma savu nostāju par Digitālo tirgu aktu, kas nosaka, ko lielās tiešsaistes platformas (tādas, kā Google, Amazon, Facebook, bet ne tikai) drīkstēs vai nedrīkstēs darīt Eiropas Savienībā.

Likumā  ir iekļauts “melnais saraksts” ar konkrētām praksēm, ko pašlaik īsteno lielās platformas, darbojoties kā “vārtziņi” (goalkeepers). Likums arī sniedz Eiropas Komisijai pilnvaras veikt izmeklēšanu un piemērot sankcijas par neatbilstīgu rīcību.

Tas attieksies uz lielākajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos “pamatplatformas pakalpojumus, kuros visbiežāk tiek izmantota negodīga uzņēmējdarbības prakse. To vidū ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, sociālie tīkli, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, mākoņdatošana un video koplietošanas pakalpojumi, kas atbilst “vārtziņa” kritērijiem. Eiropas Parlamenta deputāti DTL tvērumā prasa iekļaut arī tīmekļa pārlūkprogrammas, virtuālos asistentus un hibrīdtelevizorus.

Parlaments vēlas prezicēt Komisijas priekšlikumu par vārtziņu definīciju, pamatojoties uz noteiktām robežvērtībām, pienākumu un aizliegumu (“do’s and don’ts”) sarakstu. Deputāti rosina arī jaunus noteikumus par mērķēto reklāmu un pakalpojumu sadarbspēju, par uzņēmumu “slepkavniecisku iegādi” ar mērķi tos likvidēt (killer acquisitions), par dalībvalstu konkurences iestāžu lomu un naudas sodiem.

Pašlaik dažas lielas platformas un tehnoloģiju nozares dalībnieki neļauj rasties alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem. Bieži vien lietotāji nevar brīvi izvēlēties starp dažādiem pakalpojumiem.

Digitālā tirgus akts izslēgs iespēju vislielākājām kompānijām diktēt noteikumus  un dos spēcīgu signālu visiem patērētājiem un uzņēmumiem vienotajā tirgū: noteikumus nosaka likumdevēji, nevis privāti uzņēmumi!

Kas ir “vārtziņi”?

Regula attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos “platformu pamatpakalpojumus”, kuri ir visvairāk pakļauti negodīgai praksei. Tie ietver tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, sociālos tīklus, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, mākoņdatošanu un video koplietošanas pakalpojumus, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lai tos varētu noteikt par “vārtziņiem”. Eiropas Parlamenta deputāti regulas tvērumā iekļāva arī tīmekļa pārlūkprogrammas, virtuālos asistentus un savienoto televīziju.

Deputāti arī grozīja Komisijas priekšlikumu palielināt kvantitatīvos sliekšņus, lai regula uz uzņēmumu attiektos  – 8 miljardiem eiro gada apgrozījums Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) un tirgus kapitalizācija 80 miljardu eiro apmērā.

Vārtziņi ir uzņēmumi, kuri niedz platformas pamatpakalpojums vismaz trīs ES valstīs, tiem ir vismaz 45 miljoni galalietotāju mēnesī un vairāk nekā 10 000 uzņēmumu lietotāju. Šīs robežvērtības neliedz Komisijai pašai noteikt citus uzņēmumus par vārtziņiem, ja tie atbilst noteiktiem nosacījumiem.

Jauni noteikumi par reklāmām

Vārtziņiem būs jāatturas no negodīgu nosacījumu uzspiešanas uzņēmumiem un patērētājiem. Parlaments iekļauj papildu prasības par datu izmantošanu mērķētai  vai personalizētai reklāmai.

Vārtziņi nedrīkstēs “savām komerciālajām vajadzībām un trešo personu reklāmas ievietošanai savos pakalpojumos kombinēt persondatus nolūkā sniegt mērķētu vai personalizētu reklāmu”, izņemot gadījumus, kad lietotajs ir sniedzi “skaidru, nepārprotamu, atjaunotu, informētu piekrišanu” saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Jo īpaši nepilngadīgo personas datus nedrīkst apstrādāt komerciālos nolūkos, piemēram, tiešā mārketinga, profilēšanas un uz uzvedības mērķorientētas reklāmās, uzsver EP deputāti.

Uz laiku apturēt “slepkavnieciskas uzņēmumu iegādes”

Parlaments pilnvaro Komisiju piemērot “strukturālus vai uzvedības tiesiskās aizsardzības līdzekļus” gadījumos, kad vārtziņi sistemātiski pārkāpj  noteikumus. Likums jo īpaši paredz iespēju Komisijai ierobežot vārtziņu iespējas veikt uzņēmuu iegādes ar DTL saistītās jomās, lai novērstu vai novērstu turpmāku kaitējumu iekšējam tirgum. Vārtziņiem  būs arī pienākums informēt Komisiju par jebkuru plānoto koncentrāciju.

ES līmeņa sadarbība, trauksmes cēlēji un naudas sodi

Deputāti ierosina izveidot “Eiropas digitālās jomas regulatoru augsta līmeņa grupu”, lai veicinātu Komisijas un dalībvalstu sadarbību un koordināciju, pieņemot lēmumus par tiesību aktu izpildi. Viņi precizē valstu konkurences iestāžu lomu, vienlaikus saglabājot DTL izpildi Komisijas pārziņā. Ir jānodrošina kārtība, kas ļautu ziņotājiem brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un aizsargātu viņus no atriebības.

Deputāti norāda, ka gadījumā, ja sargātājs neievēro noteikumus, Komisija var uzlikt naudas sodu “ne mazāk kā 4 % un ne vairāk kā 20 %” no tā kopējā apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

Tālākie soļi

Pēc Digitālo tirgu likuma apstiprināšanas Parlamenta plenārsēdē tas kļūst par Parlamenta mandātu sarunām ar ES valdībām, kuras plānots sākt Padomes Francijas prezidentūras laikā 2022. gada pirmajā pusgadā.

Par Digitālo pakalpojumu likumu (DPL) – paralēlu priekšlikumu regulēt tiešsaistes platformas, cita starpā risinot jautājumus par nelikumīgu saturu un algoritmiem – iekšēja tirgus komiteja nobalsoja otrdien 14. decembrī un Parlaments to apstiprinās janvāra plenārsēdē.