Karš Eiropā un enerģētiskā, epidemioloģiskā un klimatiskā krīze ir vēlreiz pierādījuši vienkāršo patiesību – drošāk ir kopā. Tikai apvienojot spēkus un līdzekļus, Eiropas valstis un Rietumu pasaule ir spējusi stāties pretī kovidam, globālajai pārkaršanai un rasisma agresijai. Pēdējo nedēļu laikā mēs Eiropas Parlamentā esam izdarījuši vairākas būtiskas – lielākas un mazākas – lietas. Par šobrīd svarīgāko stāsta Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts (Attīstībai Par!).

Eiropas nākotne: pilsoņu konference un izmaiņas Līgumos
Eiropas Parlamentā mēs atbalstījām vērienīgos pilsoņu forumu ieteikumus Eiropas nākotnei. Tie prasīs padziļināti reformēt Eiropas Savienību, tostarp mainīt Eiropas pamatlīgumus, lai iespējotu ciešāku sadarbību un integrāciju tādās jomās, kurās pašlaik vēl nav vienotas Eiropas, – veselībā, aizsardzībā, ārlietās.
Piemērām, samazinot vienprātības prasību, Eiropa varētu ātrāk reaģēt uz Krievijas agresiju un  Viktora Orbāna valdība nevarētu bloķēt vai vilkt garumā lēmumu pieņemšanu.
Atbalsts Ukrainai, sankcijas pret agresoru un solidaritāte
Parlaments ir atkārtoti pieņēmis rezolūcijas dalībvalstu valdībām, prasot sankcijas noteikt drīzāk un stingrākas, tai skaitā pilnu un nekavējošu embargo Krievijas naftai, oglēm, kodoldegvielai un gāzei un atslēgšanu no finanšu tīkliem.
Un, protams, ir nepieciešama solidaritāte valstu starpā. Parlaments prasa no kopējiem Eiropas līdzekļiem atbalstīt tās dalībvalstis, kuras visvairāk ietekmē karš, vai nu tāpēc, ka tās ir atkarīgas no Krievijas gāzes un naftas, vai tāpēc, ka uzņēmušas lielu skaitu Ukrainas bēgļu.
Eiropas Parlaments piešķīra 3,4 miljardus eiro valstīm, kurās patvērumu raduši īpaši daudz cilvēku, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šie līdzekļi tām būs pieejami nekavējoties.
Parlaments aicināja izveidot īpašu ANO tribunālu Ukrainā pastrādāto noziegumu tiesāšanai un pastiprināt ieroču piegādi, lai Ukraina varētu sevi aizstāvēt.

Militārā mobilitāte
Militārā mobilitāte ir risinājumi un infrastruktūra, kas ļauj Eiropas valstu aizsardzības spēkiem ātrāk pārvietoties, lai dotos atturēt iespējamo agresoru un savstarpēji palīdzētu iespējamas agresijas gadījumā. Mēs Parlamentā uzskatām, ka agrākais Eiropadomes lēmums krasi samazināt plānoto Eiropas finansējumu militārajai mobilitātei bija kļūda un aicinām būtiski palielināt budžeta pozīciju militārajai mobilitātei no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Vienotais lādētājs
Mēs pieņēmām savu nostāju likumam, kas ļaus noteikt vienotu lādētāju visām mobilajām elektroniskajām ierīcēm visā Eiropā. Mazāk nevajadzīgu kabeļu un lādētāju, kas ir ērtāk cilvēkiem un draudzīgāk videi. USB-C tipa pieslēgvietai ir jābūt jaunajam standartam visām portatīvajām ierīcēm, un ir jāsaskaņo noteikumi arī bezvadu uzlādes sistēmām. Cilvēkiem vairs nebūs vajadzīgs jauns lādētājs un kabelis ikreiz, kad viņi iegādāsies jaunu ierīci, un visām mazā un vidējā izmēra elektroniskajām ierīcēm varēs izmantot vienotu lādētāju.
Mākslīgais intelekts: iespējas un riski
Mākslīgā intelekta izmantošana var sniegt ieguvumus klimata pārmaiņu, pandēmiju un darba tirgus problēmu, dezinformācijas un daudzu citu sarežģījumu risināšanā. Tāpēc tas ir jāveicina un tam ir jānosaka vienoti standarti, tostarp lai mazinātu riskus, ko mākslīgais intelekts rada cilvēku pamattiesībām, jo īpaši privātumam.
Mākslīgā intelekta potenciālu var izmantot veselības aprūpē, uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti ar personalizētas medicīnas palīdzību. Mākslīgā intelekta ieviešana, ja to apvienotu ar vajadzīgo atbalsta infrastruktūru, izglītību un apmācību, palielinās darba ražīgumu, veicinās inovācijas.

Parlaments norāda, ka dažas mākslīgā intelekta tehnoloģijas ļauj automatizēt informācijas apstrādi vēl nepieredzētos apjomos, kas paver ceļu masveida uzraudzībai un citādiem nelikumīgas iejaukšanās veidiem, kā arī apdraud pamattiesības.
Piemēram, autoritārie režīmi izmanto mākslīgā intelekta sistēmas, lai kontrolētu, masveidā uzraudzītu, izspiegotu un šķirotu iedzīvotājus vai ierobežotu to pārvietošanās brīvību, savukārt globālas tehnoloģiju platformas lieto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, lai iegūtu vairāk informācijas par personas identitāti, paradumiem un lēmumu pieņemšanas vēsturi. Šāda profilēšana var apdraudēt demokrātiju un brīvību.
Tāpēc ES ir jāpastiprina starptautiskā sadarbība, lai aizsargātu pamattiesības un mazinātu jaunus tehnoloģiskus apdraudējumus.

“Digitālie likumi”
Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par Digitālo pakalpojumu aktu. Tas kopā ar Digitālo tirgu aktu noteiks jaunus, lietotājiem drošākas un atvērtākas digitālās telpas standartus, kā arī vienlīdzīgāku konkurenci.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, tiešsaistes platformām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un tirdzniecības vietām, būs jāveic pasākumi, lai pasargātu lietotājus no nelikumīga satura, precēm un pakalpojumiem.

– Platformu algoritmiem būs jābūt pārredzamiem.

– Nelikumīgu tiešsaistes saturu (tai skaitā arī produktus un pakalpojumus) būs jāizņem ātrāk. Būs skaidrāka procedūra, kas dos cilvēkiem tiesības tiešsaistē ziņot par nelikumīgu saturu un uzliks pienākumus tiešsaistes platformām strauji rīkoties.

– Atbildīgāka tiešsaistes tirdzniecība: interneta veikaliem būs jānodrošina, lai patērētāju iegādātie produkti un pakalpojumi būtu droši, jāpastiprina tirgotāju sniegtās informācijas patiesuma pārbaudes un pārbaudes nelikumīga satura novēršanai platformās.

– Jauni pārredzamības pienākumi. Cilvēkiem būs plašāk zināms, pēc kādiem principiem viņiem tiek ieteikts saturs, un nodrošināta iespēja izvēlēties vismaz vienu principu, kas nav balstīts uz profilēšanu.

– Tiešsaistes reklāma: lietotājiem būs vairāk kontroles pār viņu personas datu izmantošanu. Būs aizliegta mērķorientēta reklāma, pamatojoties uz sensitīviem datiem (piemēram, seksuālo orientāciju, reliģiju, etnisko piederību). Pilnīgs mērķorientētas reklāmas aizliegums nepilngadīgajiem.

– Aizliegums slēpti manipulēt ar lietotāju izvēli: tiešsaistes platformas un veikali nedrīkstēs uzvedināt cilvēkus uz pakalpojumu iegādi, piešķirot lielāku redzamību kādai no izvēlēm vai mudinot lietotāju mainīt savu izvēli, izmantojot traucējošus uznirstošos logus. Turklāt pakalpojuma abonēšanas atcelšanai būs jābūt tikpat vienkāršai kā tā abonēšanai.

– Kompensācija: digitālo pakalpojumu saņēmējiem būs tiesības pieprasīt kompensāciju par visiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies platformu izdarītu pārkāpumu dēļ.

– Stingrāki noteikumi ļoti lielām platformām, lai tās neradītu kaitējumu sabiedrībai, izplatot nelikumīgu un kaitīgu saturu, tostarp dezinformāciju. Krīžu laikā, piemēram, ir apdraudēta sabiedrības drošība vai veselība, Komisija var pieprasīt, lai ļoti lielas platformas ierobežo jebkādus tūlītējus draudus.
Digitālo pakalpojumu akts beidzot panāks, lai tas, kas ir nelikumīgs bezsaistē, būtu nelikumīgs arī tiešsaistē.

Avots: Kasjauns.lv