ES kopējās ārējās robežas stiprināšana ir jāatbalsta no ES kopējā budžeta 

Latvijas–Baltkrievijas robeža ir visas Eiropas Savienības ārējā robeža. Viltus bēgļu vardarbīga sūtīšana pāri šai robežai ir Lukašenko kauja pret visu Eiropas Savienību. Tāpēc ir taisnīgi un pamatoti prasīt, lai šīs robežas nostiprināšanā piedalās visa Eiropas Savienība. Gan ar ekspertiem un tehnoloģijām, gan tiešu finansiālu atbalstu robežas izbūvei.

Ivars Ijabs (Attīstībai/Par!, Renew Europe), Eiropas Parlamenta deputāts 

Es Eiropas Parlamentā atbalstu šo prasību, kuru mūsu iekšlietu ministre Marija Golubeva kopā ar kolēģiem no 11 citām ES valstīm šomēnes izteica Eiropas Komisijai.

Karstas diskusijas par šo jautājumu oktobrī aiz slēgtām durvīm notika premjeru starpā. To rezultāts pagaidām ir neizšķirts.

Kopumā ES ir gatava atbalstīt Latvijas un citu robežvalstu robežu drošību. Bet nav skaidrs, vai šis atbalsts tiks arī konkrētai robežas būvei, kas prasa lielus līdzekļus.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība “nefinansēs dzeloņstieples un žogus”.

Komisijas vicepriekšsēdis Margaritis Šinass atkārtoja, ka ES uzdevums nav veidot žogus uz ārējām robežām.

Tā vietā, lai aizsargātu robežas ar “cementu un akmeņiem”, ES varot sniegt lietderīgu atbalstu drošības koordinācijas un tehnoloģiju veidā. Piemērām, izveidojot komandcentrus un izvietojot termokameras, kuras redz robežpārkāpējus dienā un naktī.

Koordinācija, tehnoloģijas un informācija, protams, ir ļoti svarīga. Bet arī fiziskās barjeras ir efektīvs robežaizsardzības pasākums, kas kalpo visas ES interesēm, ne tikai tām valstīm, kurās nelikumīgi tiek iesūtīti viltus bēgļi. “Šis likumīgais un efektīvais pasākums prioritārā kārtā būtu papildus un atbilstīgi jāfinansē no ES budžeta,” savā vēstulē komisijai uzsvēra Latvijas un citu 11 ES valstu iekšlietu ministri.

Lai arī daļas ES valstu līderi grūti saprotamā veidā iebilst, šai prasībai atbalsts pieaug. Tāpēc tā ir jāuztur, un to ir iespējams panākt. Arvien vairāk manu Rietumeiropas kolēģu Eiropas Parlamentā uzdod jautājumu, kāpēc ES gan nevarētu finansēt žogu uz Baltkrievijas robežas.

Eiropas likumi neliedz komisijai maksāt par žogiem.

Taču Briselē valda viedoklis, ka tie ir dārgi un neefektīvi, ka tos var viegli pārvarēt, ka tie drīzāk novirza, nevis attur migrantus un ka tie traucē īstiem bēgļiem ar tiesībām uz patvērumu. Tā vietā ES tikai sūta robežsargus un maksā par tehnoloģiju risinājumiem.

Tas nav pareizs risinājums.

Izpratne par robežu aizsardzību ir ļoti atšķirīga starp tām dalībvalstīm, kuras atrodas, un tām, kuras neatrodas uz ES ārējās robežas, starp tām, kuras ir viltus bēgļu galamērķis, un tām, kurās tie nenonāk.

Piemērām, Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels saprot robežu pavisam citādi nekā Lietuva, Latvija vai Grieķija.

Viņš bija ļoti uzstājīgs par to, ka ES nevar finansēt žogu un dzeloņdrāšu iegādi.

Kādas gan ārējas problēmas Luksemburgai var būt, ja tā robežojas tikai ar ES dalībvalstīm? Pat Austrijai, kura ir viens no nelegālās migrācijas iecienītiem galamērķiem, ir labāka izpratne par to, ka šāda robeža būtu atbalstāma.

Virknei Eiropas līderu ir sava veida aizture pret žogiem un dzeloņdrātīm, kas saistīts ar vēsturiskiem un simboliskiem apsvērumiem.

Galu galā, Eiropas Savienība tika izveidota, lai izbeigtu Eiropas sadalījumu ar dzeloņstiepļu žogiem un dzelzsbetona mūriem.

Eiropā atvērtībai ir svarīga simboliska nozīme.

Daudz ir runāts par to, ka Eiropa nav cietoksnis un ka tā ir atvērta pārējai pasaulei. Šī tēma īpaši aktualizējās 2015. gadā, kad Ungārija patvēruma meklētāju plūsmas dēļ uzbūvēja žogu ar Serbiju un izveidoja tiem nometni uz robežas ārpus savas teritorijas.

Ungārijas premjera Orbāna eiroskeptiskās nostājas un rupjās attieksmes pret īstiem bēgļiem no Sīrijas kara dēļ šī rīcība tika uztverta kā Eiropas vērtību pārkāpums. Turpretī šodien sakarā ar Lukašenko režīma specoperāciju pret Latviju un Lietuvu Briselē neizturas kā pret Ungāriju pirms sešiem gadiem.

Protams, ES aizsardzībā pret Lukašenko režīma hibrīduzbrukumu ir palīdzējusi.

Svarīgs ir ES spiediens gan uz pašu Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, gan arī uz tām valstīm, kurās viltus bēgļi tiek vervēti iesūtīšanai Eiropā.

Piemērām, Irāka un citas Tuvo Austrumu reģiona valstis ir jāpiespiež neļaut Lukašenko vervēt upurus šai cilvēku kontrabandas shēmai, par kuras upuriem mēs visi esam kļuvuši.

Tikmēr Latvijas robežu mums nāksies izbūvēt pašiem par saviem līdzekļiem.

Tie ir 40 miljoni eiro, kas ir neizbēgama investīcija mūsu valsts drošībā.

Robežas izbūve nemaz nav tik vienkāršs uzdevums, jo, pirmkārt, ir zināms slepenības režīms, otrkārt, mēs nedrīkstam robežas izbūves jautājumu ievilkt vēl uz kādiem pieciem vai desmit gadiem.

Latvijai ir nauda robežas izbūvei, bet steidzami ir jāpieņem Likums par sauszemes robežas izbūvi un valsts uzņēmumam “Valsts nekustamie īpašumi” ir nekavējoties jāķeras pie pastāvīga žoga būvēšanas.

Tai ir jābūt visas valdības kopīgai prioritātei!