Pavasaris ir labs brīdis, lai no jauna izvērtētu, kam pievērst īpašu uzmanību, turpinot gada sākumā izvirzītās apņemšanās. Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs sarunā norāda, ka šis gads, visticamāk, būs daudzveidīgs gan nacionālajā politikā, gan pasaules līmenī. Tomēr, viņaprāt, arī pavasara enerģijas iedvesmā svarīgi saglabāt modrību, koncentrēties uz kopainu un kopīgajiem mērķiem, kā arī turpināt ieguldīt attīstībā — gan katram individuāli savā dzīvē, gan sabiedrībai kopumā.
Iepriekšējais gads lielā mērā tika pavadīts drošības un aizsardzības zīmē. Darbs pie šiem jautājumiem Eiropas Parlamentā, šķiet, ieņēma augstāko prioritāti tavā dienaskārtībā.
Pilnīgi noteikti, mēs aktīvi strādājām pie Eiropas militārās ražošanas kapacitātes palielināšanas. Tika stiprināts Eiropas Savienības kopējais drošības un aizsardzības sektors, tostarp arī Latvijas. Tas ir īpaši būtiski valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Par nozīmīgu panākumu var uzskatīt manā vadībā izstrādāto Eiropas Aizsardzības industrijas programmu, kas ievieš vienotu pieeju aizsardzības ražošanai un militāro materiālu iepirkumiem Eiropā. Līdz ar tās apstiprināšanu palielinās Eiropas aizsardzības industrijas spējas un samazinās atkarība no ārējiem piegādātājiem.
Pie kādu jautājumu risināšanas strādā šogad?
Arī šogad drošība ir Eiropas Savienības augstākā prioritāte. Jā, protams, strādājam pie dažādiem jautājumiem, taču neviens nav aizmirsis, ka Krievija turpina savu agresiju pret Ukrainu, ar hibrīduzbrukumiem mēģina iebiedēt citas valstis Eiropā, arī Baltiju. Tādēļ arī darbs pie drošības stiprināšanas tikai un vienīgi turpinās. Vienlaikus pastāv ne mazums citu izaicinājumu, ar ko Eiropa saskaras ik uz soļa. Viens liels temats ir mūsu kolektīvās ekonomikas konkurētspēja, un te darbs pie zinātnes, inovāciju un pētniecības attīstīšanas ir izteikti svarīgs.
Šobrīd Parlamentā strādāju pie tā, lai nākamajā daudzgadu budžetā tieši zinātnei tiktu atvēlēts daudz vairāk naudas. Lai arī Latvijas augstākās izglītības iestādes, institūti, spējīgi profesionāļi un arī uzņēmumi varētu gūt pēc iespējas lielāku piekļuvi starptautiskai pieredzei, finansējumam un galu galā arī radītu inovācijas ar augstu pievienoto vērtību. Jo tieši tādi produkti un pakalpojumi ceļ Eiropas Savienības konkurētspēju globālajā tirgū un mazina atkarību no Amerikas Savienoto valstu bravūras vai Ķīnas izteikti kareivīgās ietekmes.
Bet, ja vairāk naudas piešķir zinātnei, piemēram, tad attiecīgi mazāk tiek aizsardzībai? Un otrādi?
Tā gluži nav, nē, jo tomēr šīs abas jomas nereti ir arī cieši saistītas. Gribētos teikt, ka spēks nav vienīgais, kas padara kādu par stipru; arī zināšanas ir jaudas un spēka avots. Izglītota, gudra sabiedrība un uzņēmumi, kas ražo sarežģītus, komplicētus produktus arī ir reāls spēks. Izteikts piemērs, kur drošība un zinātne iet roku rokā īstenībā ir droni un visas šīs attālināti vadāmās sistēmas, kur Latvijai ir liels potenciāls. Nesen ar manu Rīgas biroju tieši organizējām diskusiju ar ekspertiem no valsts pārvaldes un privātā sektora, jo pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski jau laikus attīstīt prasmes, kas būs nepieciešamas tuvākajā nākotnē. Tas ir svarīgi ne tikai militārajā jomā, bet arī civilajā vidē, jo jau tagad droni tiek plaši izmantoti daudzās nozarēs. Un, manuprāt, ir svarīgi to piedāvāt apgūšanai skolās, veidojot skolēniem pievilcīgu mācību saturu.
Tu ar to domā, ka varētu ieviest dronu apmācības nodarbību skolās? Vai kā tas, tavuprāt, izskatītos praksē?
Varbūt ne gluži atsevišķu mācību priekšmetu “Dronu mācība”, bet kādēļ gan neapsvērt šīs un citu stratēģiski svarīgu jomu iekļaušanu mācību vielā? Īpaši, ja skolēniem par to pašiem ir interese. Viesojoties dažādās Latvijas skolās, jauniešos redzu un dzirdu apņēmību un interesi par šīm tehnoloģijām. Turklāt arī vēl viena iepriecinoša ziņa bija, ja nemaldos, janvārī, kad Valsts militārajam dienestam bija pieteicies rekordliels skaits brīvprātīgo skaits. Manuprāt, tas apliecina, ka izglītība un valsts aizsardzība ir saistīti jēdzieni. Arī skatos, piemēram, uz savu jaunāko dēlu, kurš nedēļas nogales pavada apgūstot šīs dronu tehnoloģijas praksē. Man ir pārliecība, ka arī citiem jauniešiem šādas zināšanas un prasmes varētu būt noderīgas vai interesantas. Protams, mums ir vēl daudz kopā jādomā par to, kā vēl vairāk attīstīt mūsu kolektīvās zināšanas aizsardzības jomā un celt mūsu drošību kā mūsu valstī, tā Eiropas Savienībā kopumā.
Pirmpublikācija Jauns.lv