Pirmpublikācija: tvnet.lv
Eiropas Savienības (ES) aizsardzības industrijai šobrīd jāspēj vienlaikus risināt gan tūlītējas drošības vajadzības, gan ilgtermiņa noturības izaicinājumus.
Lai Eiropa kļūtu par patiesi stratēģiski neatkarīgu spēlētāju, tai jāspēj radīt savus produktus, stiprināt inovācijas un vienlaikus nodrošināt plašu pētniecības un civilās zinātnes atbalstu, sarunā ar TVNET uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (“Renew Europe”).
Ijabs uzsver, ka aizsardzība un drošība nākamajā ES ilgtermiņa budžetā kļūst par vienu no centrālajām tēmām, jo nākamajā daudzgadu finanšu ietvarā jāparedz gan militārās kapacitātes stiprināšana, gan ieguldījumi tehnoloģiskajā neatkarībā.
Viņš norāda, ka uz aizsardzību nedrīkst raudzīties tikai caur militāro prizmu – tā ietver arī rūpniecības, inovāciju un izglītības politiku. Tieši šāda integrēta pieeja ilgtermiņā nodrošinās Eiropas drošību un konkurētspēju.
Panākta vienošanās par aizsardzības industrijas programmu, kas stiprinās arī Latvijas drošību
Šī gada 16. oktobrī pēc vairāku gadu intensīva darba ir panākta vienošanās par Eiropas Aizsardzības industrijas programmu (EDIP – European Defence Industry Programme), kuras mērķis ir būtiski stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, veicināt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un sniegt atbalstu uzņēmumiem visā ES, tostarp Latvijā.
Plānots, ka no tā vismaz 1,5 miljardu eiro tuvākajos trīs gados tiks piešķirti grantos nozīmīgiem militārajiem iepirkumiem un ražošanai. Vēl 150 miljardi eiro valstīm būs pieejami aizdevumos.
Jaunā programma paredz papildu finansējumu robežas drošībai un modernu tehnoloģiju attīstībai, kā arī plašākas iespējas Latvijas uzņēmumiem piedalīties lielos Eiropas mēroga projektos.
Īpaša uzmanība pievērsta mazo un vidējo uzņēmumu iesaistei, nodrošinot tiem atbalstu jaunu ražotņu izveidei vai esošo paplašināšanai.
“Tas ir ieguldījums ne tikai mūsu aizsardzībā, bet arī valsts ekonomikā,” uzsver Ijabs, kurš aktīvi piedalījies programmas izstrādē.
Strādājot pie jaunā likumprojekta, Ijabs uzsver, ka mērķis bija panākt — lai dalībvalstis pēc tā pieņemšanas varētu pēc iespējas ātrāk sākt izmantot pieejamos līdzekļus. Pēc viņa teiktā, aptuveni nākamā gada pavasarī šī nauda jau varētu būt pieejama arī Latvijai.
Programma ne tikai sniegs tūlītēju militārās jaudas pieaugumu, bet arī stiprinās aizsardzības kapacitāti ilgtermiņā. Ijabs norāda, ka līdzekļi tiks novirzīti plašam mērķu spektram — no munīcijas un ieroču ražotājiem līdz dronu izstrādātājiem un komponenšu piegādātājiem. Tas tiešā veidā veicinās militārās industrijas attīstību.
“Jāuzsver arī, ka ES kopumā un dalībvalstīm atsevišķi ir pieejami vairāki instrumenti drošības un aizsardzības stiprināšanai, un tie cits citu papildina. Gan Eiropas Komisijas nesen piedāvātais “ReArm Europe” fonds, gan kopīgā aizdevumu programma SAFE, kā arī citi instrumenti līdzsvaro un papildina gan steidzamās vajadzības, gan ilgtermiņa prioritātes. Tas pats “dronu mūris”, kas stiprinās Austrumu flanga aizsardzību, parāda, ka Eiropa spēj gan relatīvi ātri virzīties uz priekšu ar konkrētiem mērķiem militārās jaudas un atturēšanas spēju celšanā, gan rūpīgi izvērtēt ilgtermiņa ieguldījumu virzienus,” akcentē politiķis.
Vai Eiropas Aizsardzības industrijas programmas budžets ir pietiekams, ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju?
Taujāts, vai EDIP budžets ir pietiekams, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar kuru saskaras gan ES, gan Latvija atsevišķi, Ijabs piekrīt, ka finansējums nav pietiekams.
Viņš skaidro, ka papildus finansējumu atrast grūti, jo esošajā budžetā jau dāsni finansētas citas lietas, piemēram, ražošanas dekarbonizācija un koronavīrusa atveseļošanās programmas.
“Lai gan, visticamāk, papildu finansējums tiks atrasts, šobrīd nevaram runāt par vairāk kā 2 miljardiem eiro. Tāpēc es strādāju, lai pēc iespējas vairāk naudas tiktu novirzīts FAST instrumentam, kas ļaus katru instrumentā ieguldīto eiro reizināt ar pieci. Jā, tie būs aizdevumi, bet tādām valstīm kā Latvija, kur trūkst privāto investīciju, uzsākot ražošanu, šis var kļūt par lielu veiksmes stāstu,” pārliecināts politiķis.
“FAST instruments piedāvās aizdevumus ar īpaši zemu procentu likmi uzņēmumiem, kas vēlas radīt jaunus produktus, paplašināt ražošanu vai pielāgot procesus, lai kļūtu noturīgāki. Šī instrumenta pilnvērtīga finansēšana ir mana prioritāte — tā ļaus investīcijām nonākt augsta riska zonās un, piemēram, Latvijas uzņēmumiem saņemt ES “drošības un kvalitātes zīmi”, kas pēc tam palīdzēs piesaistīt privāto kapitālu,” skaidro politiķis.
Ijabs norādīja, ka, līdzīgi kā iepriekšējās programmās, arī EDIP tiek paredzēti noteikumi, kas vērtēšanas procesā dod papildu punktus tiem uzņēmumiem, kuri veicina pārrobežu sadarbību un ražošanā iesaista vidējos, mazos un īpaši mazos uzņēmumus. Viņš akcentēja, ka Eiropas noturībai ir svarīgi veidot lokalizētas, uz vietējiem resursiem balstītas ražošanas ķēdes, lai tās nebūtu ģeogrāfiski izkaisītas pa visu kontinentu.
Ijabs uzsvēra, ka Latvijai tas ir īpaši nozīmīgi, jo šobrīd mūsu valstī nav tādu lielu militārās ražošanas uzņēmumu kā citās Eiropas valstīs. “Mūsu stiprā puse īstermiņā būtu tieši mazo un vidējo uzņēmumu piedāvājums,” viņš piebilda, skaidrojot, ka tie var nodrošināt dažādas sastāvdaļas, izejvielas, detaļas un citus elementus, kas nepieciešami produktu ražošanā. Pēc viņa teiktā, Latvijā jau šobrīd darbojas vairāki uzņēmumi, kas atbilst šādiem kritērijiem.
Nekādā gadījumā nedrīkst apdalīt arī pētniecību, zinātni un inovācijas
Atbildot uz jautājumu par aizsardzības izdevumu līdzsvarošanu ar zinātnes, inovāciju un zaļās pārejas finansējumu, Ijabs norādīja, ka, lai gan aizsardzības vajadzības šobrīd ir prioritāte, arī zinātne un vides dekarbonizācija ir neatņemama daļa no Eiropas ilgtermiņa noturības. Viņš uzsvēra, ka principā neiebilst pret zinātnes līdzekļu novirzīšanu ar militāro pētniecību saistītām programmām, taču uzstāj, ka aizsardzības atbalstam jābūt jaunai Eiropas paradigmai ar savu budžetu.
Ijabs akcentēja, ka zinātni, inovācijas un pētniecību nekādā gadījumā nedrīkst apdalīt, jo tās ir viens no attīstības stūrakmeņiem, kam ES piešķir lielu nozīmi. Viņš piebilda, ka zinātnes un inovāciju attīstībai ir pieejamas vairākas atsevišķas programmas – piemēram, Eiropas Konkurētspējas fonds un nākamā “Horizon” tipa ietvarprogramma –, kas arī turpmāk ļaus finansēt sabiedriski nozīmīgus projektus šajā jomā.
Eiropas Parlamenta uzdevums – nodrošināt caurspīdību aizsardzības projektos
Runājot par to, ka daudzi Eiropas Parlamenta deputāti brīdina par ierobežotajām uzraudzības iespējām aizsardzības iniciatīvās, Ijabs atzina, ka pēc likumprojekta pieņemšanas EP patiešām būs ierobežotas iespējas sekot līdzi procesa īstenošanai. Viņš paskaidroja, ka tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka nacionālās drošības plānošana ir dalībvalstu kompetencē un ES uzticas, ka katra valsts pati vislabāk zina, kas tai nepieciešams savos aizsardzības arsenālos.
Vienlaikus politiķis uzsvēra, ka Eiropas Parlaments noteikti nepaliks malā. Parlaments nozīmēs savus pārstāvjus, kuru uzdevums būs uzraudzīt, vai Komisija izstrādā vērtēšanas darba programmu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un vai Eiropas kopīgie aizsardzības projekti patiešām kalpo ES kopīgajām interesēm.
Viņš piebilda, ka šī parlamentārā uzraudzība ir būtiska, lai nodrošinātu caurspīdību un uzticēšanos jaunajām iniciatīvām.
Kādam vajadzētu būt Eiropas Savienības aizsardzības industrijas veiksmes stāstam 2030. gadā?
Sarunas noslēgumā, runājot par to, kā, viņaprāt, 2030. gadā varētu izskatīties ES aizsardzības industrijas veiksmes stāsts, Ijabs uzsvēra, ka tā būtība slēpjas spējā būt pašpietiekamai un vienotai.
“Līdz 2030. gadam Eiropas Savienībai jāspēj ne tikai izveidot vairāku mēnešu vērtus aizsardzības preču uzkrājumus, bet arī nodrošināt to nepārtrauktu ražošanu un aizstāšanu,” viņš norādīja.
Ijabs akcentēja, ka šādu mērķi iespējams sasniegt tikai tad, ja munīcijas, raķešu un sensoru ražošana tiks īstenota plašā mērogā un vairākās dalībvalstīs. Tāpat viņš uzsvēra vienādu ieroču sistēmu nozīmi valstu nacionālajos arsenālos — tas ļautu militāra konflikta gadījumā ātri pārvietot ieročus no vienas ES dalībvalsts uz citu un tos efektīvi izmantot.
“Veiksmes stāsts nozīmētu Eiropas Savienību, kas spēj reaģēt kā viens organisms — bez piegādes ķēžu pārrāvumiem, kavējumiem un sastrēgumiem,” rezumēja politiķis.