Eiropas nākotnes konference bija daļēji veiksmīgs eksperiments, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).

Viņš pauda, ka Eiropas Savienība (ES) kopumā jau daudzus gadus cīnās ar demokrātijas deficītu. Tas parāda to, ka pārmaiņām Eiropā ir nepieciešams demokrātisks pamats – gan EP vēlēšanas reizi piecos gados, gan regulāra pilsoņu iesaistīšana diskusijā par pārmaiņām.
Politiķis atzina, ka Eiropas nākotnes eksperiments nebija līdz galam veiksmīgs, jo politiķi, kas to izveidoja, jau no paša sākuma orientējās uz zināmu rezultātu, pie kā šiem procesam vajadzētu nonākt. Ijaba ieskatā, pilsoņu agoru ideja pati par sevi bija laba, tomēr konferences kritiķiem ir taisnība – procesā dominēja drīzāk Eiropas Savienību dziļāk integrējošs redzējums. “Tas ir normāli. Cilvēki Eiropā grib lielāku tās klātbūtni daudzu problēmu risināšanā. Tādā ziņā, iespējams, ne visas balsis bija pārstāvētas. Loģiski, ka eiroskeptiskā sabiedrība, kura ir ļoti noraidoša un baidās no ES, konferencē nepiedalījās un tagad sūdzas, ka tie nav pietiekami sadzirdēti un pārstāvēti,” sacīja EP deputāts.

Ijabs arīdzan uzsvēra, ka nevajag gaidīt no šī procesa to, ko tas nespēj dot. Tas bija sabiedrības iesaistīšanas un konsultāciju, nevis lemšanas pasākums. Lemšanā ir iesaistīti trīs lielās institūcijas spēlētāji – EP, ES Padome un Eiropas Komisija un protams, dalībvalstu valdības un parlamenti.
Politiķis norādīja, ka konferences laikā tika atskaņoti visdažādākie viedokļi un tādas pilsoņu izteiktas aktualitātes, kas ir saistošas visām ES dalībvalstīm. Eiropas nākotnes konferencē īpaša uzmanība tika veltīta drošībai, tai skaitā arī kopējai aizsardzības politikai. Eiroparlamentārieša ieskatā, tas ir vērtējams pozitīvi, jo aizvadīto mēnešu laikā ikviens varēja pārliecināties, ka Eiropā drošībai ir jābūt daudz augstākai prioritātei, nekā iepriekš.

Tāpat, pēc Ijaba paustā, pilsoņi aptvēruši daudzas tēmas, kas saistās ar ES Zaļo kursu, sociālo iekļaušanu, kas nav galīgi svešas arī Latvijas pilsoņiem. Viņš atzīmēja, ka EP pieņēma rezolūciju saistībā ar konferences rezultātiem un galvenā lieta, kas izskanēja, ir tas, ka Eiropā ir nepieciešama arī zināma politiska reforma, jo cilvēki grib vairāk Eiropas, piemēram, drošības, klimata jomā, sociālajā sfērā, digitalizācijā un veselības aprūpē.

“Ja Eiropa grib risināt tos jautājumus, kurus no tās sagaida pilsoņi, tai ir jābūt spējīgai balstīties pilsoņu gribā, tāpēc arī notiek dažādi mēģinājumi Eiropu reformēt. Viens no jautājumiem bija pārnacionālie saraksti EP vēlēšanās, kas ir salīdzinoši jutīga tēma, jo ne visas dalībvalstis to grib,” sacīja politiķis.

EP deputāts pieļāva, ka, iespējams, jau 2024.gadā EP vēlēšanās varētu balsot ne tikai par savas valsts kandidātiem. Pilsoņiem būtu divas balsis. Viena balss par savas valsts partijas sarakstu, otra balss par pārnacionālu sarakstu, kurš piedalās vēlēšanās visās dalībvalstīs. Paredzēts, ka būtu arī noteiktas prasības, kā kandidāti šajos pārnacionālajos sarakstos tiktu iekļautu, lai netiktu pārstāvēti politiķi tikai no Vācijas vai Francijas. Ijabs uzsvēra, ka par šo priekšlikumu bijušas diezgan lielas diskusijas.

Līdzīga situācija, pēc Ijaba paustā, bija arī par tā saucamo vadošo kandidātu jeb EK prezidenta amata kandidātu sistēmu. Politiķis skaidroja, ka aizvadītajā vēlēšanu ciklā izrādījās, ka Eiropas galvenā amatpersona izpildvarā, proti, Eiropas Komisijas prezidents tiek “izvilkts kā trusis no cilindra” un šajā procesā nav pietiekama demokrātiska iesaiste – ES Padome sanāk kopā un atrāda tautai jauno EK prezidentu. Politiķis uzsver, ka šis process būtu jāmaina, tas pats attiecas uz pārnacionālajiem sarakstiem, tomēr panākt šādas izmaiņas ir diezgan liels politisks uzdevums, jo dalībvalstis negrib zaudēt kontroli pār šo procesu, negrib pārmērīgi demokratizēt EK prezidenta izvēli, tāpēc šajā jautājumā izskan pietiekami daudz skeptisku balsu.

“Mani kolēģi no citām politiskajām grupām ir ļoti skeptiski, lai neteiktu eirofobiski, attiecībā uz šīm reformām. Manuprāt, mums vajadzētu tam pieiet mazliet līdzsvarotāk. Ja mēs runājam, piemēram, par pārnacionālajiem sarakstiem, tad Latvija patiesībā neko nezaudētu. Mums jau netiek ņemti nost deputāti. Mēs iegūstam papildu pārstāvniecību ne tikai caur valstī ievēlētajiem deputātiem, bet arī, iespējams, caur visas Eiropas sarakstiem. Attiecībā uz šīm reformām es neesmu galīgi skeptisks,” sacīja EP deputāts.

Viņš uzsvēra, ka patlaban nav skaidrs, vai kaut ko tādu vispār varētu pieņemt, jo par šo ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība. Patlaban daudzas lietas ir pilnīgi neskaidras, proti, vai tās varētu vai nevarētu ieviest.

Vadošo kandidātu sistēmas reformu un pārnacionālo vēlēšanu sarakstu izveidi var panākt arī negrozot ES līgumus, tomēr par to ir jāvienojas dalībvalstīm. Viņš pauda pārliecību, ka patlaban par to varētu būt grūti vienoties, jo patlaban Eiropadomē ir citas prioritātes, kas saistītas ar sankcijām pret Krieviju un enerģētisko neatkarību.

Tāpat EP deputāts pavēstīja, ka Eiropas nākotnes konferences rezolūcijā, kas balstīta uz konferences rezultātiem, tiek paredzēts arī konstitucionālā konventa sasaukšanu. Tas arī varētu uzsākt ES līgumu grozīšanu, kas nav viegls process. Politiķis norādīja, ka līgumu grozīšana ir laikietilpīga un darbietilpīga, no otras puses – ES savus pamatlīgumus ir grozījusi vairākas reizes, tāpēc ir izveidojusies sava veida tradīcija, ka līgumiem reizi desmit gados vajadzētu tikt pārskatītiem.

“Gribu uzsvērt, ka tas nebūs viegli, jo pasaule pēc 24.februāra ir mainījusies. Iespējams, ES patlaban augstākā prioritāte ir risināt pašreizējās problēmas un tikai pēcāk tā varēs pievērsties kaut kādiem konstitucionāliem projektiem,” atzīmēja politiķis.

Avots: NRA.LV