Eiropas Komisijai ir jākoordinē Eiropas banku rīcību un jānovērš nepilnības Krievijai noteikto sankciju īstenošanā banku sektorā, uzsvērts šodien Eiropas Parlamenta plenārsēdē pieņemtajā ziņojumā, kura vadošais deputāts ir Ivars Ijabs (Latvijas attīstībai).

Ikgadējo ziņojumu par banku savienību Parlaments apstiprināja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Ivara Ijaba vadībā tajā šogad īpaša uzmanība ir pievērsta tam, lai Eiropas bankas nepiedalītos Krievijai noteikto sankciju apiešanā.

Parlaments prasa Eiropas Komisijai “izveidot ES līmeņa datubāzi, lai veicinātu koordināciju starp bankām, novērstu nepilnības sankciju īstenošanā dalībvalstīs un izvērtētu, kā ES bankas īsteno sankcijas”.  Tas aicina bankas mainīt stratēģijas, novērst sistēmiskos riskus un savstarpēji sadarboties sankciju  konsekventā īstenošanā.

Ivars Ijabs:  “Bankas ir viens no galvenajiem instrumentiem Krievijai un putinistiem noteikto sankciju īstenošanā vai apiešanā. Diemžēl šobrīd nākas saskarties ar gadījumiem, kuros dalībvalstis vai bankas apzināti vai neapzināti atstāj sistēmā “caurumus”, kurus veikli klienti izmanto ne tikai atļautai tirdzniecībai ar Krieviju, bet arī sankciju apiešanai. Lai arī par sankciju īstenošanu atbildīgas ir dalībvalstis, Eiropas Komisijai būtu aktīvāk jārīkojas, lai visus caurumus sistēmā aiztaisītu.”

Eiropas Savienības mērķvirzīto finanšu sankciju konsekventa piemērošana ir viens no uzdevumiem, kuru Parlaments dod arī jaunajai Eiropas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei (AMLA). Ivars Ijabs, kurš piedalījās  arī AMLA likumu paketes izstrādē, cer, ka tā jau visdrīzākajā laikā stāsies spēkā un jaunā aģentūra darbosies ar pilnu jaudu uzvaras pār Krieviju sasniegšanai.

Austrijas otrā lielākā banka “Raiffeisenbank” joprojām atlikusi aiziešanu no Krievijas tirgus, lai gan tā saņem arvien pieaugošu spiedienu no Eiropas regulatoru un ASV valdības puses. Austrijas kanclers Aleksandrs Šallenbergs  ir publiski aizstāvējis banku, apgalvojot, ka Raiffeisen nevajadzētu pakļaut nesamērīgai izmeklēšanai un uzsvēris, ka tā spēlē nozīmīgu lomu Rietumvalstu  uzņēmumu darbību finansēšanā Krievijā. 

Baņķieri uzsver ka visu Rietumu banku un uzņēmumu darbību Krievijā nevarot tik vienkārši izbeigt, neatstājot  visus aktīvus Krievijai. Tāpēc tiek meklētas dažādas shēmas,  lai noteitkās sankcijas ievērotu, bet vienlaikus nepazaudētu visus ieguldījumus.

Ijabs uzskata, ka “asins naudas” straumes uz Krieviju ir jāaptur jau vistuvākajā laikā, bet iespējamie zaudējumi bankām un uzņēmumiem ir jākompensē tikai daļēji. “Ja gribam uzvarēt karā, nedrīkstam barot galveno ienaidnieku,” uzskata deputāts.

Pilns EP ziņojuma par banku savienību teksts:
https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2023-0431_LV.html