Plenārsesijas nedēļa Briselē. Šonedēļ Parlamentā apspriedām Baltkrievijas jautājumu, kurā arī man bija iespēja izteikt viedokli.
Vienu gadu pēc baltkrievu tautas brīvības un demokrātijas centienu apspiešanas Baltkrievija atrodas tuvāk Krievijas militāri politiskam placdarmam un tālāk no partnerības ar Eiropu kā jebkad iepriekš.
Režīms ir kara stāvoklī ar saviem pilsoņiem. Taču Lukašenko diktatūra tikpat necilvēcīgi par munīciju hibrīdkarā pret Eiropu ir padarījusi patvēruma meklētājus uz Eiropas Savienības ārējās robežas.
Mūsu rīcībai ir jābūt adekvātai. Uz katru jaunu cilvēktiesību pārkāpumu režīma mums jāatbild ar mērķētām sankcijām pret režīma dalībniekiem un amatpersonām.
Tieši šajā kontekstā ir taisnīgi un pareizi liegt brīvas ceļošanas iespējas uz Eiropas Savienību Lukašenko režīma pārstāvjiem. Es tiešām ceru, ka visas dalībvalstis atbalstīs šo lēmumu jau visā drīzumā.
Taču, lai arī cik drūma neizskatītos Baltkrievijas šodiena, mēs nedrīkstam norakstīt Baltkrieviju kā eiropeisku valsti un samierināties ar tās briestošu iekļaušanu Krievijā nākotnē.
Varas nodošanas process, kuru iezīmē jaunas konstitūcijas tapšana un kura šķietami notiek totālā Lukašenko kontrolē, tomēr ir viena neliela iespēja, kuru mēs nedrīkstam pilnībā ignorēt.
Mēs nevarēsim panākt Baltkrievijas pārveidi ar Eiropas iespēju burkāna un sankciju instrumentiem vien. Mums ir jāspēcina, ciktāl tas ir iespējams, visi demokrātiskie spēki Baltkrievijā, kuriem ir iekšējo pārmaiņu potenciāls, lai novērstu Baltkrievijas faktisku iekļaušanu Krievijā.