📖 Koronavīrusa pandēmija visā pasaulē ir apturējusi izklaides un kultūras dzīvi, tāpēc, lai pašizolācijas laikā nebūtu garlaicīgi, piedāvāju savus ieteikumus lasāmvielai.

1️⃣ SIRDSMIERAM.

Šajā stresainajā epidēmijas laikā mums katram vajag rast sirdsmieru – vienkārši sakot, kaut ko, kas ļauj pārdzīvot dīkstāvi garīgā komfortā. Kaut ko ne pārāk banālu, bet arī ne tādu, kas palielina epidēmijas bažas. Es iesaku biezus, klasiskus romānus, kuri ir mēreni aizraujoši, bet arī nebeidzas pārāk ātri, un nav pārlieku moderni. No sērijas “Sen jau vajadzētu izlasīt, bet nepietika laika”. Balzaks. Es pats tikko pabeidzu Orlova slaveno “Altistu Daņilovu”, pašlaik sēžu uz “Annas Kareņinas”. No vāciešiem – Tomass Manns, teiksim, “Doktors Fausts” (bet ne “Burvju kalns”), no angliskā – Dikenss, Džoisa “Dublinieši”, var mēģināt arī “Ulisu”, bet nekādā gadījumā ne “Finegana vāķēšanu”. No krieviem – Turgeņevs, Tolstojs, nekādā gadījumā ne Dostojevskis, Solža “Vēža korpuss”. Franciski diemžēl nelasu. No latviešiem? Ja šajā vīrusu laikā neesat zaudējuši imunitāti pret ideoloģisku pārliecību literatūrā, es iesaku Andreju Upīti, “Zaļo zemi” vai pat “Plaisu mākoņos”. Neglābjams “komuņaga” jau viņš gan bija, bet biezo romānu žanrā viņš latviešiem joprojām ir nepārspēts.

2️⃣ APGAISMĪBAI.

Te es iesaku Nasimu Talebu ar viņa “Skin in the Game”. Tas ir ļoti gudri, asprātīgi, un, galvenais, lasāmi uzrakstīts darbs par to, kāda ir atšķirība starp “akadēmiskām zināšanām” un reālā pieredzē iegūtu gudrību. Politoloģijas profesors spēj jums iemācīt tikai to, kā būt labam politoloģijas profesoram (ne politiķim!).

3️⃣ DARBAM.

Savā darbībā Eiropas Parlamentā man aizvien vairāk sanāk nodarboties ar mākslīgā intelekta jautājumiem, tādēļ izmantoju piespiedu dīkstāves laiku, lai labāk apgūtu šo jomu. Te ir tādi darbi, kā Pedro Domingos, “The Master Algorithm”, Nick Bostrom “Superintelligence”, Jerry Kaplan “Humans Need Not Apply”, Agrawal, Gans, Goldfarb, “Prediction Machines”. Šajā jomā es labprāt uzklausītu arī ieteikumus un padomus.