Neizskatās, ka “zaļās caurlaides” ieviešana var notikt ļoti ātri, bet kopumā, protams, šis ir tas virziens, kurā, mēs acīmredzot dosimies.
Protams, tas atvieglotu dzīvi, īpaši tām valstīm, kas ļoti atkarīgas no tūrisma, piemēram, Grieķijai. Taču droši vien jāparedz kaut kāds mehānisms arī tiem cilvēkiem, kuri negrib vai kaut kādu iemeslu dēļ nevar vakcinēties.
Diezgan daudz tiek runāts, ka šī pandēmija, iespējams, nebūs pēdējā. Šī iemesla dēļ mums jābūt drošiem, ka, ja, nedod Dievs, kaut kas tamlīdzīgs atkal gadās, mums ir skaidrs mehānisms, kā mēs varam cilvēkus vakcinēt, un nav jāaptur visa dzīve.
Un vislabāk, ja būtu kaut kāds vienots Eiropas risinājums, nevis lai katra dalībvalsts to regulētu atsevišķi. Taču šobrīd katrā valstī ir savas prasības attiecībā uz ieceļošanu, pašizolāciju, testiem utt.
Skaidrs, ka valstij nav tiesību kādu vakcinēt piespiedu kārtā, taču valstij ir pienākums un iespējas cilvēkus mudināt potēties. Ja mēs ceram sasniegt pūļa imunitāti, tad tas arī jādara.
Taču šobrīd, paraugoties uz aptaujām, aina ir tāda, ka Latvijas iedzīvotāji nemaz nav tik gatavi naski potēties.
Protams, izstrādājot vienoto sistēmu, kas ļautu brīvi ceļot, būtu jāparedz, ka daļa cilvēku atsakās no vakcinēšanās. Ja iemesls ir, piemēram, reliģiski apsvērumi, tad pret to jāizturas ar sapratni.
Taču tā lielā mērā ir paša cilvēka atbildība deklarēt un pastāstīt, kāpēc viņš nevēlas vakcinēties.
Ivars Ijabs, Eiropas Parlamenta deputāts