29.10.2021

Kā palīdzēt enerģijas cenu krīzes skartajiem

Image

Saskaroties ar enerģijas cenu kāpumu, Eiropas valstu valdības ir paziņojušas par papildu pasākumiem, lai atbalstītu mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem. Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka šāds ārkārtas atbalsts ir pieļaujams, ja vien tas ir pagaidu risinājums un paredzēts tieši maznodrošinātām mājsaimniecībām. Komisija atzīst, ka vienreizēji maksājumi parasti ir vēlami, jo tie joprojām ilgtermiņā aicina mājsaimniecības samazināt enerģijas patēriņu. Turklāt, kā uzsver Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone, dalībvalstis var ieviest pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atslēgts no energotīkla. Arī atliktie elektroenerģijas rēķinu maksājumi ir iespēja atvieglot slogu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Nodokļu atvieglojumi par elektroenerģiju

Nodokļi un nodevas vidēji veido 41 % no mājsaimniecību elektroenerģijas rēķiniem, savukārt rūpniecībā tie ir 30–34 %, lēš Eiropas Komisija. Brisele uzskata, ka pasākumi nodokļu samazināšanai ir labvēlīgi, ar nosacījumu, ka tie ir īslaicīgi un vērsti tikai uz nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām. Tādi pasākumi kā mērķēts atbalsts patērētājiem, tieši maksājumi tiem, kas visvairāk pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam, un enerģijas nodokļu samazināšana ir ieviešami ļoti ātri saskaņā ar ES noteikumiem.

Valsts atbalsts mazajiem uzņēmumiem

Eiropas Komisija labvēlīgi raudzīsies arī uz valdību tiešo atbalstu mazajiem uzņēmumiem, kurus visvairāk ietekmē pieaugošās enerģijas cenas. Piemēram, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), var piešķirt atvieglojumus, izmantojot valsts atbalstu vai atvieglojot ilgtermiņa elektroenerģijas iegādes līgumus. Tomēr tie nedrīkst kropļot konkurenci un sadrumstalot ES iekšējo enerģijas tirgu.

Tirgus uzraudzība

Lai labāk prognozētu jaunās tendences enerģijas tirgos, Komisija ierosina pastiprināt uzraudzības mehānismus, iesaistot valstu konkurences uzraudzības iestādes un ES Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), kā arī ierosinās izveidot Enerģētikas nabadzības un neaizsargāto patērētāju koordinācijas grupu. Tirgiem ir jādarbojas godīgi un pārredzami. ES izpildvara brīdina, ka tā nevilcināsies vērsties pret iespējamiem ES konkurences noteikumu pārkāpumiem.

Elektroenerģijas tirgus reforma

Eiropas Komisija ir gatava izskatīt priekšlikumu par elektroenerģijas tirgus noteikumu pārskatīšanu, lai nodalītu elektroenerģijas cenu no gāzes izmaksām. Lai gan elektroenerģijas ražošana no gāzes Eiropā aizņem tikai vienu piektdaļu no kopējā elektroenerģijas ražošanas apjoma, gāzes spēkstacijas ir kļuvušas par cenu noteicējām elektroenerģijas tirgū, jo to saražotie apjomi var ātri tikt palielināti, lai reaģētu uz pieaugošu pieprasījumu. EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena izteicās, ka sakarā ar to, ka augstās gāzes cenas paaugstina elektroenerģijas cenas, mums ir jāizskata iespēja šos tirgus nodalīt, jo ir pieejama arī daudz lētāka enerģija, piemēram, atjaunīgie energoresursi.

Komisija pagaidām ierosinās uzsākt iniciatīvu, lai padziļinātu pārrobežu reģionālo sadarbību enerģijas mazumtirdzniecības tirgos un sāktu pētījumu par elektroenerģijas cenu veidošanos. Un mudina ES dalībvalstis uzlabot patērētāju tiesības, piedāvājot iespēju vieglāk nomainīt elektroenerģijas piegādātājus. Ja kāds enerģētikas uzņēmums bankrotēs, valdībām būs jāieceļ pagaidu piegādātājs.

Atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes veicināšana

Kopš krīzes sākuma EK ir atkārtoti uzsvērusi, ka atjaunīgā elektroenerģija pašlaik ir vislētākā tirgū pieejamā enerģija. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis paātrināt atļauju izsniegšanas procedūras jauniem vēja un saules enerģijas parkiem. Komisija arī iesniegs priekšlikumu, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti, šādi palīdzot samazināt rēķinus par enerģiju mājokļiem.

Gāzes tirgus reforma

Eiropas Komisija izmantos decembrī plānoto ES gāzes tirgus noteikumu reformu, lai pārskatītu jautājumus par tās uzglabāšanu un piegādes drošību. Tās mērķis būs dot iespēju patērētājiem izvēlēties atjaunojamās un zemas oglekļa emisijas gāzes fosilās gāzes vietā, lai novirzītu piegādes no trešo valstu importa uz decentralizētāku gāzes ražošanu, kas būtu izvietota Eiropā. Komisija arī paredz jaunu regulu, ar ko izveidot pārrobežu reģionālas gāzes riska grupas, koncentrējoties uz reģioniem ar zemu gāzes uzglabāšanas līmeni. Šīs grupas analizēs riskus nākamajiem pieciem gadiem un sniegs konsultācijas par risku pārvaldību.

Taču galvenā ideja, ko ierosina Spānija, ir priekšlikums par kopīgu gāzes iepirkšanu un krājumu veidošanu. Tas ļautu ieinteresētajām dalībvalstīm apvienot spēkus un izveidot stratēģiskās rezerves, kuras varētu izmantot ārkārtas situācijā. Dalība šajā iniciatīvā būtu brīvprātīga un veidota tā, lai nekropļotu konkurenci enerģētikas tirgū. Jāatzīst gan, ka ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone ir skeptiska par šādu pieeju. Runājot par finansējumu, tiek lēsts, ka Komisija iesniegs papildu priekšlikumu ES zaļajai finanšu taksonomijai, kas koncentrēsies uz tādām pārejas tehnoloģijām kā, piemēram, dabasgāze, tomēr sīkākas detaļas par šo vēl nav zināmas.

Emisijas kvotu ieņēmumu izmantošana

Palielinoties enerģijas cenām, ir palielinājušās arī CO2 izmešu kvotu cenas ES oglekļa tirgū jeb emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS). Tā kā lielākā daļa no ETS ieņēmumiem nonāk atpakaļ valsts budžetā, tos varētu izmantot tiešam atbalstam mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem. Gada pirmajos deviņos mēnešos ES valstis ir saņēmušas papildu 10,8 miljardus eiro ETS ieņēmumos salīdzinājumā ar to pašu periodu 2020. gadā.

Tomēr Komisija izslēdz jebkādu ETS normu atvieglošanu, lai risinātu pašreizējo krīzi. ES klimata politikas vadītājs Franss Timmermanss uzsvēra, ka Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai būtu tikai “ļoti maza” ietekme uz pašreizējo enerģijas cenu krīzi. Ilgākā termiņā Komisija ir ierosinājusi izveidot klimata sociālo fondu, lai pasargātu iedzīvotājus no pieaugošām oglekļa cenām. ES enerģētikas komisāre Simsone sacīja, ka līdz gada beigām tiks iesniegti priekšlikumi, lai sniegtu politikas pamatnostādnes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pienācīgi risina sociālās un nodarbinātības sekas, ko rada pāreja uz tīru enerģiju.

Enerģētiskā krīze un zaļais kurss

Nepieredzēti augstās dabasgāzes cenas Eiropas Savienībā šajā rudenī tikai atkārtoti atgādina, cik ES ir enerģētiski atkarīga un nedroša. Augstais dabasgāzes pieprasījums Āzijā (un īpaši Ķīnā), ļoti aukstā pērnā ziema, samazinātais sašķidrinātās gāzes piedāvājums Eiropā, vēsturiski sausā vasara, remontdarbi maģistrālajos gāzes vados un Krievijas ģeopolitiskā iejaukšanās ir tikai daži no galvenajiem iemesliem, kas ir noveduši pie pašreizējās enerģētikas krīzes Eiropā. Neapšaubāmi, šis bezprecedenta enerģijas cenu kāpums ir ES prioritārais jautājums, un jau pagājušonedēļ gan Eiropas Parlaments Strasbūrā, gan valstu vadītāji Eiropadomē Slovēnijā diskutēja par šo tēmu, lai rastu ātru un efektīvu risinājumu pašreizējai krīzei.

Šobrīd krīzes risināšanā ir akūta nepieciešamība pēc izlēmīgas rīcības gan Latvijā, gan visas Eiropas Savienības līmenī.

Kopumā ES pastāv konsensus, ka galvenā prioritāte pašlaik ir palīdzēt mazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām, lai šā brīža krīze nenostiprina jau tā pastāvošo nevienlīdzību un nepalielinātu nabadzības risku, tomēr pareizākais veids, kā vislabāk atbalstīt savus iedzīvotājus, ir dalībvalstu pašu atbildība. Piemēram, lai mazinātu krīzes radītās sekas uz sabiedrību, Grieķija un Spānija jau ir apsolījušas atbalstu saviem pilsoņiem subsīdiju un pabalstu veidā. Latvijas kontekstā labs un efektīvs risinājums būtu papildu mājokļa pabalsta izmaksāšana mazturīgām mājsaimniecībām, kuras no šīm cenu izmaiņām cieš visvairāk. Tomēr šajā situācijā, ņemot vērā, ka cenu kāpums ir nepieredzēti augsts un straujš, līdz ar to atstās lielāku robu mājsaimniecību budžetos, ir svarīgi sniegt atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas nekvalificējās mazturīgo statusam, bet ir ļoti tuvu tam. Līdz ar to, atbalstot šīs mājsaimniecības, tiktu mazināts risks, ka tās šīs krīzes rezultātā arī varētu kļūt par mazturīgām.

Ilgtermiņa jautājums, protams, ir – kas būtu jādara, lai novērstu šādu krīžu atkārtotu rašanos? Tomēr primāri būtu jāsaprot, vai pašreizējie cenu kāpumi ir atsevišķs izņēmums vai jauna ilgtermiņa tendence, kas ir jautājums, uz kuru ekspertiem vēl nav skaidras un vienotas atbildes. Kopumā gan jāsecina, ka tikai vienotāka, koordinētāka un stratēģiski autonoma Eiropas Savienība var kļūt pietiekami noturīga, lai novērstu līdzīgu krīžu rašanos arī nākotnē. To var panākt, deleģējot lielāku atbildības daļu ES institūcijām, kas ļautu salāgot un sinhronizēt gan preventīvos, gan krīzes atbalsta mehānismus visā valstu blokā. Papildus tam ir skaidrs arī tas, ka atpakaļ ceļa vairs nav un ES ir jāpalielina temps un ambīcijas tās noteiktā zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Zaļa un no izmešiem brīva enerģija pārtrauktu dziļo ES atkarību no dabasgāzes un tās piegādēm un ļautu ES kontrolēt enerģijas cenas un padarīt to pieejamāku visām sabiedrības grupām.

Protams, ir jāapzinās, ka šo ambiciozo mērķu sasniegšanai ir nepieciešamas lielas investīcijas, kas noteikti radīs papildu izdevumus. Tomēr šajā situācijā, kad runa ir par vispārējo klimata katastrofas ierobežošanu un atkarības no fosilajiem kurināmajiem samazināšanu, citu variantu gluži vienkārši nav. Eiropas enerģētiskā nākotne ir balstīta tādu atjaunīgo enerģijas resursu kā saules, ūdens un vēja efektīvā apguvē un izmantošanā – izbūvējot gan papildu vēja ģeneratoru un saules kolektoru parkus, gan jaunas un jaudīgas hidroelektrostacijas. Tāpat ir vērts atcerēties, ka videi draudzīgs, drošs un ļoti efektīvs enerģijas ražošanas veids ir kodolenerģija, kas varētu ievērojami samazināt ES atkarību no dabasgāzes. Pagaidām gan, kamēr notiek ES parēja uz pārsvarā tikai zaļu enerģijas ieguvi, ir skaidrs, ka dabasgāzi būs jāturpina iepirkt. Šajā sakarā Eiropas Savienībai ir jāpanāk, ka gāze tiek iepirkta un uzglabāta tā, lai mums nedraudzīgi ģeopolitiskie spēlētāji (piemēram, Krievija), manipulējot ar gāzes cenām un to piegādēm, neapdraud ES enerģētisko stabilitāti un patērētāju finanses.

Kopumā ir svarīgi arī sev pajautāt, kas ir tas, ko mēs katrs varam mainīt savā ikdienā, lai ilgtermiņā mazinātu mūsu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un padarītu mūsu enerģijas patēriņu zaļāku un videi draudzīgāku. Lai gan ir daudz un dažādu veidu, kā padarīt mūsu dzīvesveidu zaļāku, ES un eksperti kā svarīgākos tieši enerģijas taupīšanas un zaļās enerģijas veicināšanas nolūkā min, piemēram, māju un dzīvojamo telpu siltināšanu, palielinot to energoefektivitāti, apkures temperatūras ziemā samazināšanu par vismaz vienu grādu, ar iekšdedzes dzinējiem darbināma auto nomaiņu uz transporta līdzekli, kas darbināms ar atjaunīgiem energoresursiem, kā arī sabiedriskā transporta biežāku izmantošanu. Protams, ir svarīgi minēt arī tādas nozīmīgas personīgās investīcijas kā saules kolektoru izvietošana savam mājoklim, kas ļautu ne tikai dzīvot zaļāk un videi draudzīgāk, bet arī aktīvi piedalīties globālajos centienos veicināt zaļās enerģijas ražošanu un izmantošanu. Savus paradumus mainīt nav viegli, tomēr bez šīm izmaiņām strauji ierobežot globālo klimata katastrofu un sasniegt mūsu kopējos zaļā kursa mērķus ir teju neiespējami.

Pašreizējās enerģijas cenu krīzes seku mazināšana un ierobežošana ir Eiropas Savienības un nacionālo valstu atbildība, un ir nepieciešama ātra, efektīva un izlēmīga rīcība, kas aizsargā Eiropas sabiedrību, it īpaši tās mazāk aizsargātās grupas. Ilgtermiņā, protams, ES ir jāpaātrina savu zaļā kursa mērķu un stratēģiskās autonomijas ieviešanas temps, lai padarītu ES enerģētiski neatkarīgu un noturīgu. Šajos procesos svarīga loma būs ikvienam no mums, pielāgojot savu dzīvesveidus un paražas tā, lai zaļā kursa izvirzītos mērķus varētu sasniegt ātrāk un efektīvāk. Kā savulaik sacīja Rainis: “Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!”

Dalies