Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja rezolūciju, kurā tas aicina pārskatīt Eiropas Savienību veidojošos līgumus un cita starpā paplašināt parlamenta tiesības – ļaut tam pašam rosināt tiesību aktus. Pastāv uzskats, ka šādu tiesību došana ES tuvinātu federālas valsts uzbūvei, ko Latvija vismaz pašlaik neatbalsta.
Tiesības ierosināt tiesību aktus ES līmenī pašlaik gandrīz pilnībā rezervētas Eiropas Komisijai. Gan padomei, gan parlamentam ir netiešas likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo tie var pieprasīt tiesību akta priekšlikumu no komisijas, tomēr tai nav pienākuma rīkoties. ES veidojošajos līgumos parlamentam piešķirtas tiešas iniciatīvas tiesības tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, attiecībā uz noteikumiem par parlamenta sastāvu, Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Eiropas Parlamenta deputātu pienākumiem.
Eiroparlamenta vairākums uzskata, ka tam kā vienīgajai tieši vēlētajai ES iestādei ir jābūt tiesībām pašam ierosināt tiesību aktus, un, kad nākamo reizi tiks pārskatīti Eiropas Savienības līgumi, aicina tajos izdarīt nepieciešamās izmaiņas.
Latviju Eiroparlamentā pārstāvošais Ivars Ijabs uzskata, ka institucionālas reformas Eiropas Savienībai ir nepieciešamas. To pierādījusi Covid-19 pandēmija un pašreizējie izaicinājumi drošības jautājumos, kad nepieciešami ātri lēmumi, uz ko ES pašlaik nav spējīga.
Viņaprāt, izmaiņām vajadzētu tieši šos jautājumus. Tā veselības aprūpes jautājumos ES varētu no koordinējošā partnera kļūt par līdztiesīgu lēmēju, bet drošības jautājumos ES varētu koordinēt militāros iepirkumus. I. Ījabs uzskata, ka noteiktos jautājumos varētu atteikties arī no prasības, ka Eiropadomē lēmums tiek pieņemts tikai tad, ja to atbalsta visi. Pašlaik šīs prasības dēļ tiek bloķēti noteikti aspekti ES energopolitikā. Ir arī citi jautājumi, kurus var izlabot, tikai grozot līgumus. Piemēram, Eiroparlaments varētu atteikties no regulārās braukšanas uz Strasbūru, kas ir totāli pretrunā ar ES nosprausto zaļo kursu, bet ir atrunāta līgumos.
Tādēļ I. Ijabs uzskata, ka tiesību aktu ierosināšanas tiesību sniegšana Eiropas Parlamentam līgumu grozīšanas kontekstā nav pat terciārs jautājums. Vienlaikus tas nebūtu nekāds drauds dalībvalstu suverenitātei. To noteikti novērstu, nosakot pietiekami lielu deputātu skaitu, kuriem ir tiesības iesniegt iniciatīvu.
“Galvenais demokrātiskais process ES notiek dalībvalstīs. Būtu dīvaini, ja iebalsotu kaut ko pret dalībvalstu interesēm un dalībvalstis tajā vairs neko nevarētu darīt,” prognozējot, ka Eiropadomes loma tiks saglabāta arī grozot līgumus, bet tas šajā Eiroparlamenta sasaukumā nenotiks, saka I. Ijabs.
Avots: NRA.LV