Kandidējot 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, mūsu politiskā apvienība “Attīstībai/Par!” sava programmā iekļāva ideju par vienotu minimālās algas normu Eiropas Savienībā, kas ir ne mazāka par pusi no vidējās algas attiecīgajā valstī.
Šī ideja virzāz uz priekšu un kļūs par realitāti. Eiropas Komisija izstrādāja likumprojektu par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, Parlaments to nostiprina un arī dalībvalstis par to ir vienojušās. Pēc sarunām starp EP un ES Padomi un likuma pieņemšanas vienotie principi minimālā algas noteikšanai stāsies spēkā.
Būs ES likums par minimālās algas līmeni
Šobrīd Eiropas Savienībā pastāv ļoti liela nevienlīdzība minimālo atalgojumu ziņā starp dalībvalstīm. Pirktspējas līmenī minimālā alga Latvijā ir teju viszemākā visā ES, tajā pašā laikā Vācijā un Luksemburgā tā ir teju trīsreiz lielāka nekā Latvijā. Un, ja šobrīd Eiropas Savienībā, kurā ir brīva darbaspēka kustība un brīva uzņēmumu pārrobežu darbība, minimālās algas atšķiras līdz pat 10 reizēm, tad tas bieži veicina sociālo dempingu un darbaspēka migrāciju. Ieviešot vienotus kritērijus minimālās algas noteikšanai, tiks samazināts šāds asimetrisks darbaspēka migrācijas risks.
Protams šis likums nenoteiks vis vienu konkrētu minimālo algu visā Eiropā, bet gan vienotus kritērijus tās noteikšanai un regulārai paaugstināšanai katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka minimālās algas lielums Francijā un Latvijā nebūs vienāds, tomēr visās ES dalībvalstīs tas būs noteikts pienācīgā līmenī.
Kopīgs princips minimālās algas noteikšanai
Lai gan diskusijas par to, kāda tieši būs vienotā formula, pēc kuras dalībvalstīm vajadzēs aprēķināt minimālās algas ir karstas, jau ir izkristalizējušies konkrēto kritēriju būtība. Viens no tiem ir minimālās algas aprēķinam izmantot starptautiski atzīto 60% līmeni no medianālās bruto algas valstī un 50% līmeni no vidējās bruto algas. Pēc šādas formulas Latvijā, piemērām, minimālajai algai būtu jābūt 600 eiro pašreizējo 500 eiro vietā. Tāpat dalībvalstīm savos likumos būs jānosaka arī skaidri kritēriji minimālās algas noteikšanai un palielināšanai. Tā, piemēram, būs jāņem vērā minimālās algas pirktspēja, izvērtējot dzīves dārdzību un nodokļu slogu. Kā arī, nosakot minimālo algu, būs jāizvērtē vispārējais algu līmenis un sadalījums, algu pieauguma temps un darba ražīgums valstī.
Protams, lielāku skaidrību par to, kādi tieši un cik strikti vai elastīgi būs vienotie standarti viesīs likuma pieņemšanas sarunas starp Parlamentu un dalībvalstīm. Dažas valdības ir pret onkrētu procentu likmju noteikšanu ES likumā. Taču būtība priekšlikumu par minimālās algas vienotā principa noteikšanu valstis ES Padomē atbalstīja, kas nozīmē, ka minimālā alga noteikti pieaugs un kļūs atbilstošāka, taisnīgāka un mazinās nevienlīdzību sabiedrībā.
Minimālās algas lielums regulāri jāpārskata
Svarīgs noteikums topošajā direktīva, ir regulāras minimālās algas pārskatīšana un palielināšana. Šādai kārtībai būs jābūt likumā noteiktai un jāgarantē savlaicīga noteiktās minimālās algas likmes atjaunināšana. Ir svarīgi šādu normu iekļaut, lai nepieļautu situāciju, kurā minimālās algas paaugstināšana līdz pienācīgam līmenim ir tāds kā izņēmuma gadījums, un pēc tam minimālo algu līmenis un tā noteikšana atgriežas iepriekšējā pašplūsmā. Konkrēts minimālās algas lieluma atjaunošanas kalendārs padarīs to paredzamāku un taisnīgāku.
Darba samaksai jābūt taisnīgai un adekvātai
Protams, virsmērķis šīs direktīvas pieņemšanai ir panākt to, ka darba samaksa minimālā atalgojuma saņēmējiem ir taisnīga un adekvāta neatkarīgi no dalībvalsts, kurā cilvēks ir izvēlējies strādāt. Eiropas Parlamenta ieskatā par adekvātu un taisnīgu minimālā alga tiek uzskatīta, ja “tā uzlabo algu sadalījumu valstī un ja šāda minimālā alga, ko saņem par pilna laika nodarbinātību, nodrošina pienācīgu dzīves līmeni darba ņēmējiem un viņu ģimenēm”. Tas nozīmē, ka minimālajai algai ir jābūt tādai, kas ļauj cilvēkam dzīvot normālu dzīvi, nedomājot par savu spēju atļauties pirmās nepieciešamības lietas un nebaidoties no nabadzības.. ES direktīva šīs normas liks nostiprināt dalībvalstu likumos un tās mazinās nevienlīdzību un nabadzības risku.
Sarunas par direktīvas gala variantu gan vēl būs karstas, taču domājams, ka to mēs varētu pieņemt aptuveni nepilna gada laikā un tā stātos spēkā tuvāko gadu laikā.