2022. gadā noslēdzās “Konference par Eiropas Nākotni”, kura ietvēra daudzas pilsoņu vadītas debates ar iespēju Eiropas iedzīvotājiem rosināt savas idejas un palīdzēt veidot mūsu kopīgo nākotni. Gada nogalē Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs organizēja diskusija Eiropas politikas lietpratējiem apsprieda svarīgākos virzienus, kuros Eiropas Savienībai ir jākoncentrējas 2023. gadā.
Zemāk uzskatitīti deviņi galvenie uzdevumi Eiropas Savienībā 2023. gadā.
1. Uzvarēt Putina Krieviju
Krievija stratēģiski jau ir zaudējusi. Tai skaitā, dēļ ES spējas vienoties par kopīgu rīcību. Bet līdz kapitulācijai un kara noziedznieku tiesāšanai vēl ir tāls ceļš.
Daži konkrēti darbi:
– devītā un desmitā utt. tālāku sankciju pakotnes pret Krieviju
– ES kopīga un liela “naudas lāde” Ukrainas atbalstam – gan ieročiem, gan ekonomikai
– konfiscēt Krievijas valsts valūtas rezerves eiro un ieguldīt tās Ukrainas atjaunošanā
– ES valstu kopīgi enerģijas resursu iepirkumi un noteikumi, lai samazinātu cenas un atkarību no jebkura avota un radikāli samazinātu Krievijas ienākumus no enerģijas
– tikt galā ar Orbana Ungārijas īstento šantāžu ES lēmumu pieņemšanā par Krieviju un Ukrainu
2. Transports: labāki savienojumi un mazāk izmešu
Eiropas transporta tīklā joprojām ir caurumi, kas kavē gan raitus transporta pārvadājumus pa Eiropas Savienību, gan pārslēgšanos no autotransporta uz dzelzceļu, gan spēju ātri pārvietot pa tiem karaspēku un militāro aprīkojumu.
Ir jāpieņem jaunais plāns visas Eiropas finansēts galveno autoceļu, dzelzceļa, ūdensceļu un ostu tīklam (TEN-T), stiprinot savienojumus ar Ukrainu un Moldovu un izslēdzot savienojumus ar Krieviju un Baltkrieviju.
Un ir jāpieņem jauni likumi, lai samazinātu kaitīgos izmešus no transporta sektora, tostarp no auto uz dzelzceļu, samazinātu kravas auto piesārņojumu un uzbūvētu infrastruktūru pārejai tikai uz elektriskām vieglajām automašīnām kādu 20-25 gadu laikā.
3. Veselība – “ielie dati” un pieejamas zāles
Eiropas veselības datu telpai ir milzīgs potenciāls mainīt to, kā pacienti un mediķi, un pētnieki un vadītāji piekļūst visvērtīgākajiem un visstingrāk sargājamajiem datiem un tos izmanto. Tajos ir atslēga daudzu slimību ātrākai un efektīvākai novēršanai un ārstēšanai. Jaunam likumam ir jālīdzsvaro cilvēku privātuma garantijas, datu aizsardzība un veselības sistēmu birokrātija un ārstēšanas efektivitāte.
Savukārt palielināt zāļu pieejamību un samazināt to cenas varēs tikai tad, ja ES valstīm kopīgi izdosies noteiktāk un stingrāk kopīgi runāt ar “Lielo farmu” par to, lai visas jaunās zāles būtu pieejamas uzrreiz visā ES.
4. Ķīna vs Globālie Rietumi
Lielākais ģeopolitiskais un ģeoekonomiskais izaicinājums ilgtermiņā ir Ķīna, Sāncensība par ietekmi, kontroli un resursiem ar Ķīnu saasinās. Eiropai ir jāspēj izvairīties no tirdzniecības “kautiņa” ar ASV, un kopīgi izveidot “globālo Rietumu” bloku jau faktiski notiekošajā “aukstajā karā” ar Ķīnu.
Lai novērsu Ķīnas kontroli pār mikroshēmām, datu plūsmām, mākslīgo intelektu, retzemju metāliem un citām kritiski svarīgām izejvielām. Un lai kopīgi novērstu karu Taivānā.
5. Paplašināt Eiropas politisko kopienu
Ir jāizveido ciešas politiskas, ekonomiskas un drošības sadarbības ietvars ar Eiropas valstīm, kuri vairs nav vai vēl ilgi nebūs Eiropas Savienībā (Ukrainu, Lielbritāniju utt.).
Ideja, kuru sauc par “Eiropas politisko kopienu”, jāpiepilda ar konkrētiem sadarbības projektiem.
6. Meži – zaļās ekonomikas spēks
Šogad turpināsies asas diskusijas par mežu izmantošanu Eiropā.
Meži piesaista kaitīgos izmešus, koka konstrukciju izmantošana var novērst jaunu izmešu rašanos, tie ir būtisks zaļas enerģijas avots un zaļas ekonomikas dzinējspēks. Bet Briselē daudzi gribētu tā pārregulēt mežu apsaimniekošanu, ka teju visa Latvija kļūtu par Slīteres rezervātu. Tāpēc būs jāatrod veids, kā dabas aizsardzību mežos līdzsvarot ar ne mazāk svarīgo klimata klimata pārmaņu apturēšanas mērķi.
7. Videi draudzīgāka Eiropas ekonomika
Šogad jāpieņem kaudzīte ar likumiem videi draudzīgākai ekonomikai.
Piemērām, atjaunināti iepakojuma noteikumi “ekoloģizēs” veidu, kā tiek iesaiņots viss, sākot ar ēdieniem un dzērieniem līdz pat smaržu pudelītēm, Atkritumu pārvadājumu regulā būs stingrāki noteikumi par ES atkritumu eksportu, savukārt Ekodizaina regula liks ražotājiem nodrošināt, ka ražojumi ilgāk kalpo un ir vieglāk labojami, atkārtoti lietojami un pārstrādājami.
Savukārt Likums par kritiskajām izejvielām gādās izejvielu piegādi tādām tehnoloģijām kā elektrisko transportlīdzekļu baterijas un vēja turbīnas.
8. Enerģija – labāk mazāk, toties labāk
Krievijas agresijas izraisītas enerģijas šoks ir iemesls ātrāk un pamatīgāk sagatavoties iespējamām krīzēm jau drīzā nākotnē.
Pat ja šai ziemai gāzes krātuvēs pietiks, lai nebūtu pārtraukumu elektrības padevē, lai pasargātu bloku no jaunas enerģētikas krīzes nākamajā ziemā būtu radikāli jāpārveidot ES elektroenerģijas tirgus noteikumi un ievērojami jāpalielina energoefektivitātes. Tas varētu būt izšķirošs, lai pielāgotos teju pilnīgai Krievijas gāzes plūsma atslēgšanai.
9. Novērst iztukšīti ES budžetā
ES budžetā trūkst naudas. Komisija ir izsmēlusi visus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tā var piešķirt finansējumu Ukrainai, bet daudz līdzekļu vairs nav palicis. Un, ņemot vērā enerģētikas krīzi, karu un citus neparedzamus ES izdevumu iemeslus, būtu jāpārskata ES septiņu gadu budžets ar mērķi to palielināt. Tomēr bet laikā, kad valstu pašu izdevumi ir augsti, inflācija ir rekordaugsta un aizņemšanās izmaksas pieaug, ES dalībvalstu vēlme palielināt savas iemaksas ES budžetā ir tuva nullei. Tāpēc var nākties finansējumu Ukrainai un uzvarai karā vien meklēt jau esošajās programmās, piemērām, struktūrfondos no kurāmn ievērojamu labumu gūst arī Latvija. Atbalsts Ukraianai vai jauni ceļu kilometri Latvijā – tā nebūs viegla dilemma.
View this post on Instagram
Vairāk pasākuma fotogrāfiju skatiet ŠEIT.
