Ivars Ijabs

Ivars Ijabs

Eiroparlamenta deputāts

Mūsu mērķi Eiroparlamentā

Liberālo un proeiropisko vērtību saglabāšana

Lielāka atbalsta piešķiršana zinātnei, inovācijām un izglītībai

Eiropas Savienības vienotā pakalpojumu tirgus pilnveide

Pāreja uz videi draudzīgas enerģijas izmantošanu

Zinātnes sasniegumu novērtējuma iekļaušana politisko lēmumu pieņemšanā

Ivars Ijabs: Apstiprinājām vienošanos par pētniecības programmas “APVĀRSNIS EIROPA” finansēšanu nākošajā septiņgadē

Šodien mēs Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā apstiprinājām vienošanos par pētniecības programmas “APVĀRSNIS EIROPA” finansēšanu nākošajā septiņgadē. Tā ir Eiropas Savienības galvenā pētniecības un inovāciju programma, kurai ir arī jāsekmē ES stratēģisko mērķu sasniegšana – Zaļais kurss, digitalizācija un sabiedrības noturība. Ja daudzas lietas ES budžetā tiek finansētas, kā saka, tradīcijas pēc, tad zinātnes un inovāciju ietvarprogrammas ir daudz vairāk vērstas nākotnē. Ja Eiropa tehnoloģiskā ziņā tiešām vēlas būt patstāvīgs spēlētājs un sacensties ar ASV un Ķīnu, šie ieguldījumi ir izšķiroši svarīgi.

Latvijai šī programma ir izcili svarīga. Ne tikai tādēļ, ka no tās jau šobrīd nāk līdzekļi virknei Latvijas pētniecības institūtu. Vēl būtiskāk, ka dalība “Apvāršņa” projektos palīdz modernizēt mūsu pašu zinātnes un pētniecības sistēmu – iekļaujoties starptautiskā apritē, kā arī ļaujot mūsu jaunajiem talantiem pētīt un strādāt Latvijā.

Pašlaik panāktais “Apvāršņa” finansējums noteikti nav nedz ideāls, nedz pietiekams. Eiropas Komisija nākošās septiņgades budžeta projektā iekļāva mērķi 100 miljardu eiro mērķi. Eiropas pētnieki un Parlaments prasīja šo summu palielināt līdz 120 miljardiem. Tomēr ES dalībvalstis, no kuru nodokļu maksātājiem nāk lielākā daļa naudas ES pētniecības programmām, bija skopas un spēja vienoties vien par 85 miljardiem eiro. Eiropas Parlaments diezgan sīvās sarunās panāca šī budžeta palielinājumu, kuram “pa virsu” vēl bija iegūstami 5.4 miljardi no ES Atgūšanās un noturības fonda jeb tā sauktā RRF. 

Rezultātā jaunā vienošanās nozīmē to 95 miljardus eiro septiņos gados “Apvārsnim Eiropa”. Pie tam 3.3% no tiem (jeb aptuveni 3 miljardi eiro) ir rezervēti tieši tam, lai iesaistītu pētniecības projektos zinātniekus no valstīm, kurās līdz šim pētniecība ir mazāk attīstīta un vājāk finansēta, tai skaitā, Latvijā.

“Apvāršņa” nauda tiek dalīta saskaņā ar trīs “pīlāru” principu. Pirmais pīlārs ir fundamentālās zinātnes pīlārs ar nosaukumu “Izcila un atvērta zinātne” (26% jeb apm. 25 miljardi), kur vispazīstamākā programma ir Eiropas Pētniecības padome. Otrais ir visnaudīgākais pīlārs “Globālie izaicinājumi un Eiropas industriālā konkurētspēja” (56% jeb apm. 53 miljardi), kurš nosedz virkni praktiski ievirzītu, aktuālu pētījumu – veselību, zaļo enerģētiku, pārtiku, digitālās un kosmosa tehnoloģijas, u.tml. Visbeidzot, “Apvāršņa” programmas trešajā pīlārā “Inovatīvā Eiropa” (14% jeb apm. 13,5 miljardi) ir būtiski pieaudzis finansējums inovācijām – īpaši jaunajam, Eiropas Inovāciju padomes iniciatīvai, kuras nolūks ir stiprināt tos potenciālos Eiropas “Silīcija ieleju” iemītniekus, kuri pašlaik naudas trūkuma dēļ neattīstās vai pārceļas uz citiem kontinentiem.

Būtiski, ka jaunā “Apvāršņa” programma ietver arī jaunas finansējuma iespējas sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Bet par to plašāk kādā no nākamajiem ierakstiem.